Search results for "granulometriskais sastāvs"
showing 9 items of 9 documents
Augšņu daudzveidîba un to ietekmējošie faktori Vidzemes augstienes morēnas paugurainē
2018
Bakalaura darba mērķis ir novērtēt augšņu īpašību izmaiņas morēnu paugurainē un izstrādāt priekšlikumus augšņu kartēšanas metodoloģijai atbilstoši Latvijas un starptautiskajai FAO WRB augšņu klasifikācijai. Bakalaura darbā atspoguļota jauna informācija par augšņu morfoloģiskajām, ķīmiskajām un fizikāli ķīmiskajām īpašībām morēnas pauguraines katēnā, kā arī analizēta augšņu īpašību maiņa augsnes katēnā. Lielu daļu Latvijas teritorijas aizņem paugurains reljefs, kur novērojama strauja augšņu īpašību maiņa. Dažādos novietojumos mainās vairāki vides faktori, to skaitā gruntsūdens līmenis, mikroklimats, veģetācija un citi faktori, kas kopumā ietekmē augsnes fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās īpašības…
Augsnes faktoru ietekme uz zemes izmantošanas struktūru Gailīšu un Īslīces pagastos
2017
Pēdējo desmitgažu laikā, zemes lietošanas veidu un zemes segumu izmaiņas pasaulē ir kļuvušas par vienām no aktuālākajām pētījuma tēmām sabiedrībā, īpaši saistībā ar ilgstpējības jautājumu. Zemes izmantošanas struktūrai un zemes lietošanas veidiem raksturīgs mainīgums gan telpiskā, gan temporālā aspektā. To galvenokārt nosaka antropogēnie faktori, t.sk. sociālie, ekonomiskie un politiskie, savukārt biofizikālajiem faktoriem, t.sk. augsnes faktoram ir būtiska nozīme augstāk minēto antropogēno faktoru noteikšanā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot augsnes faktoru nozīmi zemes izmantošanas struktūras telpiskajā diferenciācijā Gailīšu un Īslīces pagastos. Pētījuma rezultāti pierāda, ka augsnes faktor…
Glaciolimniskie nogulumi Lielauces-Zebrenes glaciodepresijā
2015
Maģistra darbā “Glaciolimniskie nogulumi Lielauces – Zebrenes glaciodepresijā” raksturota Lielauces – Zebrenes glaciodepresijā sastopamo glaciolimnisko nogulumu daudzveidība un to saguluma apstākļi, kā arī sniegta šo nogulumu veidošanās apstākļu interpretācija. Pētījumā izmantotās metodes ietver lauka apsekojumus, ģeoloģisko urbšanu un nogulumu atsegumu fotodokumentēšanu. Savukārt laboratorijā veiktas nogulumu granulometriskā sastāva analīzes. Maģistra darba ietvaros analizēts arī virsmas reljefs glaciolimnisko nogulumu izplatības apvidū, kas ļauj izdarīt secinājumus par nogulumu veidošanās apstākļiem.
Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā
2016
Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma r…
Ogres svītas smilšaino nogulumu sastāvs un veidošanās apstākļi Stiglavas un Gurovas gravu atsegumos
2016
Bakalaura darbā tika pētīti devona smilšaino nogulumu sastāvs un to veidošanās apstākļi divos ģeoloģiski ģeomorfoloģiskos veidojumos – atsegumos Stiglavas un Gurovas gravā Latgalē. Izveidoti ģeoloģiskie griezumi, veikta detalizēta granulometriskā analīze, mērīti slāņojuma elementi, kā arī tika ievāktas, preparētas un identificētas fosilijas. Izmantojot sastādītos griezumus, nosakot fosilijas un veicot granulometrisko analīzi, apkopojot literatūras avotus un iepriekšējo pētījumu rezultātus, autoram izdevās noskaidrot šo smilšakmeņu piederību augšējā devona Pamūšu reģionālā stāva Ogres svītai. Gurovas gravas atsegumos ir ļoti daudz fragmentāru mugurkaulnieku fosiliju, bet Stiglovas gravas ats…
Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē
2017
Bakalaura darbā “Filtrācijas koeficienta noteikšanas metožu salīdzinājums smilts nogulumiem Garkalnes apkārtnē” analizētas smilts nogulumu filtrācijas koeficienta vērtības, kas iegūtas ar dažādām metodēm – aprēķinot to pēc empīriskajiem vienādojumiem, nosakot to nogulumu paraugiem laboratorijas iekārtā, kā arī lauka apstākļos ar eksprestestiem (slug tests) un urbumu sūknēšanas testiem. Secināts, ka smalkgraudainas smilts nogulumiem piemērotākā ir eksprestestu metode, kā arī filtrācijas koeficienta noteikšana laboratorijas iekārtā kā netraucētas, tā traucētas struktūras nogulumiem sniedz vienlīdz reprezentatīvus rezultātus. Bakalaura darbs sastāv no 100 lapaspusēm, 5 galvenajām nodaļām, seci…
Vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs
2015
Bakalaura darbā ir pētīti vidējā devona nogulumi un fosīlijas Muižarāju un Veczemju klintīs. Bakalaura darba autors ir veicis iepriekšējo autoru sastādītā ģeoloģiskā griezuma papildināšanu, smilšaino nogulumu paraugu granulometrisko analīzi un mikrofosīliju izpēte. Fosīlijas ir aprakstītas un noteiktas. Atrastās makrofosīlijas ir izpreparētas un noteiktas. Labākas no atrastajām fosīlijam ir nofotografētas. Muižarāju klintīs ģeoloģiskais griezums ir komplicētāks, kā arī tajās var atrast daudz vairāk fosīliju nekā Veczemju klintīs. Pamatojoties uz iežu sastāvu un fosīlijām Muižarāju klintīs griezuma apakšējā daļa pieskaitīta Burtnieku, bet vidējā un augšējā daļa - Gaujas svītai.
Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti
2019
Maģistra darba “Dispersija ūdens piesātinātos smilšainos nogulumos – “smilšu kastes” eksperimenti” pētījumā tiek izzināts dispersijas process smilšainos nogulumos un to ietekmējošos faktorus, izmantojot laboratorijas apstākļos izgatavotas “smilšu kastes”. Pētījuma ietvaros veikti un analizēti trīs “smilšu kastes” eksperimenti atšķirīga granulometriskā sastāva smilšainiem nogulumiem dažādā izkārtojumā, mērot un novērojot marķējošās vielas pārvietošanos cauri nogulumiem reālajā laikā. Dispersijas raksturs un to ietekmējošie faktori izzināti, pateicoties fotofiksāciju analīzei un marķējošās vielas koncentrācijas izmaiņu mērījumiem. Pētījuma iegūtas ne tikai skaitliskas dispersijas vērtības, be…
Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem
2015
Rimšelis, M. „Grunts granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas pēc statiskās zondēšanas datiem”. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2015. Bakalaura darba mērķis ir salīdzināt statiskās zondēšanas datus ar laboratorijā analizēto grunšu paraugu rezultātiem un novērtēt granulometriskā sastāva un fizikālo īpašību interpretācijas iespējas. Rezultāti pierāda, ka nav iespējams ar statisko zondēšanu noteikt tādus parametrus, kā grunts granulometriskais sastāvs un tādu fizikālu īpašību kā dabīgais mitrums, tomēr iegūtais berzes koeficients netieši norāda uz to mainību.